Ēku vadības un automatizācijs sistēmu VAS / BMS projektēšana

Ēku vadības un atomatizācijas sistēma – VAS (no angļu val. Building Management System- BMS) . BMS ir ēku vadības sistēmas mehānisko un elektrisko iekārtu pārraudzības, vadības un datu savākšanas sistēma. BMS būtība ir salāgot ēkās esošās iekārtas un atvieglot darbu ar tām. BMS – ēku vadības sistēmas elementi ir īpaši vadības bloki, kas uztur komunikāciju ar programmatūru. Vadības bloki regulē un vada ventilācijas, apkures, apgaismojuma, kondicionēšanas iekārtas. Programmatūrā ir redzama iekārtu darbības animācija un datu arhīvs. Programmatūrā tiek regulēta iekārtu darbība, šeit var izpētīt, kā iekārtas darbojušās pagājušajā naktī vai iepriekšējā mēnesī. Datu analīzes rezultātā, tiek iegūta pamatota informācija lai ieregulētu iekārtu darbību maksimālai efektivitātei.  Salīdzināsim ēku ar auto. Ja auto aprīkots ar klimata kontroles iekārtu, tad kondicionieris ieslēdzas pats siltā laikā un apkure aukstā, turklāt “kāds” regulē ventilatora intensitāti. Automašīnā šādas tehnoloģijas ir pieejamas un pieredzētas, bet standarta Latvijas birojā ir retums. Ar ēku vadības sistēmas speciālista palīdzību ir iespējams ēkās uzstādīt pultis, kas pašas regulēs radiatorus un kondicionierus. Izmantojot šo tehnoloģiju, ir iespējams lielos enerģijas patērētājus – aukstuma staciju (čilleris), siltummezglu, ventilācijas agregātus, regulēt atbilstoši katras telpas pieprasījumam. Šī metode dod fantastisku energoefektivitātes līmeni līdz 30%. 

Ar BMS ēku vadības sistēmām aprīko ēkas ar būtisku enerģijas patēriņu un dažādām mikroklimata uzturēšanas sistēmām: universitātes, slimnīcas, skolas, birojus, viesnīcas, ražotnes, veikalus, tirdzniecības centrus, prāmjus, lidostas utt. Patiesībā daudzās ēkās jau ir BMS, piemēram par to var saukt ēku ar siltummezgla automātiku, pieslēgtu pie attālinātās vadības “mākoņa” vai objektā esošā datora. Visām mikroklimatu uzturošām iekārtām ir vadības bloki un visai bieži tos var pieslēgt pie BMS.

BMS ir vajadzīgs lai apsaimniekotu un uzturētu tehniskās ierīces ēkās. Ēkas lietotājiem (piem. lielveikalu apmeklētājiem) ir svarīgi, lai telpās būtu komfortabls mikroklimats. Šo komfortu kādam ir jānodrošina. Piemēram, lielveikala apmeklētāji pat nevar iedomāties, ka vesels dienests nepārtraukti seko līdzi ventilācijas darbībai, seko līdzi elektriskajām sistēmām, rūpējās par apkures elementiem un avotiem. Tehniskie dienesti ir noslogoti.   BMS ir pirmais instruments, kurā vērtēt sistēmu darbību. Lai katru dienu apstaigātu visas mehāniskās sistēmas ir nepieciešams laiks. BMS ir risinājums, kurš krietni ietaupa  tehnisko profesionāļu darba laiku un uzlabo ēku pārvaldības darba efektivitāti. 

1. Lētāka sistēmu apkalpošana. Mazāks personāla skaits var rūpēties par sistēmām un veiksmīgi tās darbināt un uzraudzīt. 

2. Plašas iespējas izmaiņām un uzlabojumiem. Telpās nodrošinās komfortablu temperatūru var tik daudzos veidos. Aukstās vasaras naktīs var telpas atdzesēt ar vēso āra gaisu. Saulainos pavasaros var izmainīt noēnojošo žalūziju regulācijas algoritmus un brīvdienās uzsildīt telpas bez maksas. Ventilācijas ražību var pielāgot apmeklētāju skaitam ēkā. 

3. BMS lietošanu var novērtēt ar enerģijas monitoringa sistēmu EMS un likt tehniskajiem cilvēkiem strādāt energoefektīvi.

1. Bieži BMS nelieto! Ēku īpašniekiem jūk “sistēmu apkalpošana” ar “sistēmu lietošanu”. 

2. BMS lietošana bieži nav apkalpošanas līgumos atrunāta. BMS lietošanu var izmērīt, apkalpojošās firmas var pierādīt savas aktivitātes, ēku īpašnieki var pieprasīt rezultātus. 

3.Bieži BMS iesatījumos aizmirstās “rokas režīmi”. Speciālisti atver kādu vārstu rokas režīmā un aizmirst. 

4.BMS apkalpošanu uztic nespeciālistiem. Ēku īpašniekam ir jābūt atjautīgam un jāpiesaista BMS speciālists objektam ilgtermiņā. BMS jālieto mehānikas inženieriem, bet BMS jāapkalpo BMS speciālistam. BMS apkalpošanu var veikt kaut reizi ceturksnī vai reizi pusgadā, bet to ir jāveic BMS speciālistam. Tādejādi BMS speciālists būs piesaistīts objektam un par to turēs rūpi.